Satikshanaas Jaunzelandee

Izgaajaam daarzaa. Tur bija mazs apelsiinkocinjsh un kivi auglju kocinjsh. Gaidiijaam riitu ataustam. No prieka leekaajaam un centaamies nebljaut skalji, jo tachu ESAM JAUNZEELANDEE! “Atceries? Mees norunaajaam braukt reiz kopaa uz Jaunzelandi jau musu otrajaa tikshanaas reizee!?” Tagad ir tas “reiz”.

Laipni luugti Jaunzeelandee

“I hear that you will be in NZ on the 28th of January. My name is Karl Berzins a relative of Milda Bandere. I live in Auckland and wanted to let you know if you’d like somewhere to stay for a few days you would be more than welcome. If you want you can send me your flight details and arrival time I can pick you up. Otherwise you can call me anytime on the numbers below. Look forward to hearing from you. Karl”

“Es dzirdeeju, ka 28. janvaarii juus buusiet Jaunzeelandee. Mans vaards ir Karl Berzins un es esmu Mildas Banderes radinieks. Es dziivoju Auklendaa un veelejos darit jums zinaamu – ja jus veletos paris dienas palikt pie manis, tad esat laipni luugti. Ja veelaties, atstaajat lidojuma numuru un ielidoshanas laikus un es juus sagaidiishu. Varat arii zvaniit jebkuraa laikaa. Gaidishu no jums zinju. Karl“

Sanjeemaam zinju no Karlja dienu pirms izlidoshanas no Chiles. It kaa taa nejaushi, bet sanaca, varetu pat teikt, ka likteniigi.

Mes atbraucaam apjukushi un nogurushi. Nogurushi no apjukuma. Viens bija skaidrs – turpmak mes celjot nevaram, ja neatrodam darbu. Vai mes bijam izdariijushi savu majas darbu un vai mums bija kaut mazaakais priekshstats par to, kadas ir darba iespejas Jaunzelandee un kas nepiecieshams, lai stradaatu…Mmm – NEE! Viss bija vairaak taa “Gan jau!”

Un taa mees ar savu “Gan jau” bijaam Auklendas lidostaa. Mieru deva vien tas, ka shonakt buus jumts virs galvas, jo kaut kur araa muus gaida Kaarlis. Lidosta! Gaismas, reklaamas, spiidiigas fliizes. Zhibinoshi. Un taas lidostas tualetes. Tur radaas atzinja, ka par valsts attiistiibu ljoti liecina tualetes. Mums kaut kur mugursomaa joprojaam bija tualetes papiirs un taa vispar Dienvidamerikaa vienmeer bija pirmaas nepiecieshamiibas prece liidzaas fotoaparaatam. Te Auklendas lidostaa tualetes papiirs, kaa par briinumu, bija… Un veel bija visaadi sensori, kas nosaka to, kad udenim janolaizhas. Un laikam arii, cik daudz un cik ilgi. Un vispar – spoguljos pat cilveeki skaistaaki izskatiijaas.

Aizmirstam par tualeteem, mums jaiziet pasu kontrole. Tas nebija viens aatrs, niigrs  skatiens pasee un noteikts “Ok, go!” kaa ierasts. Taa bija kaa saruna ar senu pazinju par to, no kurienes naakam, kurp dodamies, kaa mums patiik Latvijaa un kaadas mums izgliitiibas. Protams, mums skaidrs, ka tomer sarunas merkjis nav tikai pieklaajiiga apmainishanaas ar laipniibaam. Tomer kontrolierei tas sanaca tik nepiespiesti, ka nesaaka drebeet rokas un neaizmirsaas, kas par izgliitibu mums iisti ir. Vienigais aizdomigais skatiens musu virzienaa bija deelj Toma “divdomigaa” Bolivijas T-krekla ar kokas lapas attelu uz taa. “Starp citu, vai tas, kas Jums uz krekla, ir arii Juusu somaa?” Mes smeejaamies un “Nee, ko juus. Bet taa jau taapat tikai teeja…”:) Bijam godiigi deklareejushi arii savus paargaajienu zaabakus un telti. Liels viirs ar nopietniem papiiriem rokaas nopietni petiija zaabaku zoles. Bija jaanobirdina liidzi panjemties Patagonijas dublji. Ar telti tik aatri negaaja – taa bija ruupiigi jaasterilizee iipashaa lidostas laboratorijaa. Saakumaa mums tas likaas parspileeti, bet veelak gan ne. Veelak, kad apjautaam jaunzeelandieshu lielo miilestiibu pret vinju vieteejiem kokiem, kruumiem, papardeem, putniem…Tie tiktu apdraudeeti ar ievazaatiem Dienvidamerikas augiem vai kukainjiem.

Sagaidiishana un apelsiinu sula

Un Karlis mus gaidiija. Taads smaidiigs un gaishs. Jutaam, ka esam droshaas rokaas. “Nu, ko – braucam maajaas?” vinjsh teica un aizveda muus maajaas. Un ieleeja glaazees aukstu apelsiinu sulu. Ja Karlis zinaatu, cik ilgi mes nebijaam dzerushi aukstu apelsiinu sulu! Vinja viesistaabaa bija skaists apgaismojums, pie sienas – triis fotogleznas ar briezhiem, liels logs ar baltiem raamjiem un mazaam ruutinjaam, caur kur skats uz naksniigo Auklendu. Pulkstens laikam ap 5 no riita. Mes seedeejaam un jutaamies mierpilni. Iepazinamies. Karlis staastija par sevi. Vinjsh ir latvietis. Latvietis, kursh dzimis un audzis Jaunzelandee, bet latvietis. Un mes kas? Ari – latvieshi. Tas, ka mes visi esam latvieshi, bija pilniigi pietiekami un bija daudz. Musu saruna turpinaajaas veelaak, bija gandriz riits un Karlis devas vel mazliet paguleet.

Mes dzivojaam peec Dienvidamerikas pulkstens, bijaam pilni energjijas. Izgaajaam daarzaa. Tur bija mazs apelsiinkocinjsh un kivi auglju kocinjsh. Gaidiijaam riitu ataustam. No prieka leekaajaam un centaamies nebljaut skalji, jo tachu ESAM JAUNZEELANDEE! “Atceries? Mees norunaajaam braukt reiz kopaa uz Jaunzelandi jau musu otrajaa tikshanaas reizee!?” Tagad ir tas “reiz”.

Riits klusaam atausa. Kaarlja virtuvee uz gaishi peleekas sienas liels Latvijas gjeerbonis. Visa maaja tik harmoniska, skaista. Vannas istabaa lavandas ziepes. Mes laimigi devamies guleet savos tumshi violetajos palagos. Uz griidas pie gultas latvieshu muuzikas diski.

Buru pilseeta Auklenda

Naakamais riits. Trijataa pastaigaajaamies pa Kornvel parku, kura centraa ir vulkaaniskais pakalns (varbut viens no 50 Auklendas vulkaniskajiem pakalniem) – One Tree Hill jeb viena koka kalns. Karlis iepaziistinaaja ar Jaunzelandes kokiem. Un putniem. Uz viena koka kalna gan vairs nav arii shii viena koka, jo to nocirta maoru protestanti (Maori ir Jaunzeelandes pamatiedziivotaaji, kuri apdziivoja sho salu pirms eiropieshu ierashanaas. Vinjiem ir skaisti gaishi bruuna aada, tumshas acis un mati. Un skaista, bet varbuut mazliet pazaudeeta kultuura. Par maoriem mees veel rakstiisim.) – koks tachu bija nevis pashas Jaunzeelandes “iedzimtais”, bet priede no Eiropas. Parka maurinji plashi un miiksti. Cilveeki vaaljaajas un lasa graamatas. Netaalu uz kaadas nogaazes ganaas aitas un peerljvistinjas. Lielpilseetas parkaa…

Pilseeta buuveeta zalju, liiganu pakalnu nogaazees. Un buveetas – vienstaavu un divstaavu gjimenes maajas. Gandriz ne minjas no daudzdzivoklju greedaam vai debesskrapjiem. Varbuut paaris spiidiigas stikla eekas pilseetas centraa, un tas arii viss.

Dodamies uz juuras velshu festivaalu pie Auklendas ostas. Pavaars cep lielos gliemjus jeb mussels (mes nespeejam visus juras velshu paveidus iztulkot latviski, pietruukst zinaashanu:) ) dziivaas liesmaas uz lielas pannas. Izveelamies ar saldaa chilli un kjiploku meerciiti. Sezham, skatamies uz jahtaam un baudaam veltes. Garneles ar kokosriekstu skaidinjaam. Miidijas. Zivs citronu meercee. Un daudz rosee viina. Bija dziivaa muuzika un laimiigi kivi. (Kivi ir apziimeejums jaunzeelandieshiem. Kivi ir arii Jaunzeelandes nacionaalais putns un mums labi zinaamais kivi auglis. Un kivi auglis ir tieshi kivi AUGLIS, nevis vienkarshi kivi. Jo ja vaards “auglis” aizmirstas, tad, iespeejams, Tu kaadam jaunzeelandietim staasti par pashu jaunzelandieshu vai vinju nacionaalaa putna eeshanu, kuukaa likshanu vai lasiishanu no kokiem. Tas mums drusku piekliboja :)) Kaijas kliedza virs galvaam, liicii shuupojaas jahtas un bija iisteni “jaunzeelandiska” sajuuta. Un veel mazliet rosee. Tad luuk, ko noziimee dziive!

Musu satikshanaas sveetki nebeidzaas ne tajaa dienaa, ne aiznaakamajaa. Mums bija tadas kaa pedeejaas atvadas no Dienvidamerikas. Sanaca, ka paris dienas peec musu ierashanaas Auklendas centraa notika Dienvidamerikas festivaals. Bija gaajiens ar visu valstu uznacieniem un dejaam. Arii samba Jaunzelandes braziilju izpildiijumaa laikaa, kad Rio norisinaajaas sambas festivaals. Un peruaanju tautas dejas ne-peruaanju izpildiijumaa :) Viss centrs kuuusaaja no dziivesprieka un triku meistari uz koka kaajaam spoguljojaas audita firmu skatlogos. Mees ljaavaam visam notikt un “degusteejaam” Jaunzelandes alu kaadaa no kichiigajiem Auklendas baariem, kuraa ir augsti graamatu plaukti un staavlampas pie griestiem.

Kaarlis mus nebeidza lutinaat. Vel citu vakaru devaamies uz koncertu zoodaarzaa, kur grupa speeleeja zoo viduu. Gjimenes ar piknika groziem uz ruutainaam segaam seedeeja zaalienaa ap skatuviiti. Dzeera viinu no plastmasas glaazeem, kamer vecvecaaki beernus veda pastaigaat gar zveeru buuriem. Uz rutainas piknika segas laiskaa, boheemiskaa kivi gaumee mees dzeeraam viinu arii citaa koncertaa – dzheza koncertaa kaadaa no Auklendas plashajiem parkiem. Iepazinaamies ar Karlja draugu un vinja sievu no Sanktpeterburgas un mazo meitinju Aleksandru. Un taa jau nebuutu Jaunzeelande, ja vinji muusu neieluugtu ciemos savaas maajaas. Aleksandrai miiljaakais viesis bija “djadja Karl” un miiljaakaa kraasa “pink”. :)

Pienaaca arii taadas dienas, kad Kaarlim tomeer jaastraadaa. Un tas bija dienas, kas mums lika atcereeties par to, ka ir kaut kas “jaadara lietas labaa”. Labi – riitdien tieshaam! “Shodien” mees noleemaam veikt 16 kilometru garo “No krasta liidz krastam” pastaigu. Taa kaa Auklenda atrodas uz zemes shauruma, tad iespejams aiziet no Klusaa okeaana liidz Tasmana juurai. Centrs, kuraa saakaam pastaigu, mudzheja no visu nacionalitashu cilvekiem. Jaunzelandes korejieshi slaucija skatlogus savaam Azijas eestuveem. Cilveki kaklasaitees parvietojaas aatraak kaa citi ar visaam karstas kafijas kruuzeem rokaas, aziaatiska izskata jaunieshu diivainaam frizuuraam mieriigi piipeeja un smejoties apsprieda garaamgaajeejus. Kaut kur veel tuuristu koferiishu ritenju grabonja. Visam centraa augstais Sky Tower, no kura ik pa laikam kaads nolec ar gumiju. Centru nomaina Auklendas Universitaates rajons ar blakus esosho Alberta parku. Kaads sauljojas uz solinja, kaads laasa, kaads atraisa kaklasaiti un meetaa regbija bumbu. Parks rozees un struuklakaas. Nonakaam shikaa Eedenes kalna privaatmaaju rajonaa ar greznaam Viktorijas laika koka vilaam, kuraam perfekti balti zhogi un gaumiigas, tukshas bernu shupoles pagalmos. Edenes kalna galaa vulkaana kraateris smilgaam klaats ar kaadu ozolinju pa vidu. Skats uz visu Auklendu. Vulkaana kraateris maoriem ir tapu – (no taa radies anglju vaards tabu) – sveets un neaizskarams. Vel shodien tur nedriikst kaaju spert, to sveetumu kaut kaa var sajust. No kjinieshu ediena smarzhas un centra steigas uz greznu, klusu villu ielinjaam un neplautaam, dzeltenaam smilgaam kalna galaa. Un vienmeer, vienmeer – ar buraam kaut kur pie apvaarshnja.

Par Jaunzeelandi un Latviju, un visu citu.

Vienas no jaukaajaam atminjaam ir par tiem vakariem vai riitiem Kaarlja maajaas. Ar sarunaam un filmaam un muuziku.  Mums bija gan viina degustaacijas vakari, gan shnjabja :) Jaunzelandes filmu vakari un Latvijas Dziesmu sveetku. Un daudz, no kaa maaciities un iedvesmoties.

Kaarlis mums sniedza neatsveramu ievadu Jaunzeelandee. Tas veesturee un tagadnee. Tas bija gan Jaunzeelandes viins, gan muuzika, gan filmas, gan silti frii ar zivi jeb “fish and chips”. Kopaa skatiijaamies komeediju seerijaas par diviem jaunzeelandieshiem Amerikaa – “Flight of the Conchords”. Un tad Karlis atnesa un uz zhurnaalgaldinja uzlika aviiziitee ietiitus, gandriiz kuuposhus frii ar zivi – taa ir kaa nostaljgjiska beerniibas atminja jaunzeelandieshiem. Un turpmaak shie vienkarshie fish and chips kljuva arii par musu iecieniitu Jaunzeelandes nashkji. Tas bija ruugtenais “Marmite” kreems tumshi bruunaa kraasaa, ko jaunzeelandieshi smeree uz brokastu maiziiteem. Shis gan nekljuva par “muusu” eedienu :) Tas bija shnjabis ar kivi auglja garshu. Tas bija viss, kas kopaa piedziivots. Daudzu lietu un sarunu noziimi apjautaam un atcereejaamies turpmaakaa Jaunzelandes celjojuma laikaa vairaakkart. Mees pieredzeejaam to kultuuru, ko Karlis tik dziivi bija aprakstiijis. Mees saskatiijaam shiis tautas shkjautnes, ko Karlis bija paliidzeejis pamaniit. Jaa, laikam vinjsh paliidzeeja saskatiit.

Bet tas nebija tikai ievads Jaunzeelandee. Tas bija kas vairaak. Piemeeram, eediens. Kaarlis lika paskatiities uz eedienu citaadaak. Cik daudz liidz shim neesam zinaajushi, cik daudz neesam meegjinaajushi uzzinaat. Cik garshu pasaule ir plasha. Karlis taa vienkarshi vareeja panjemt pavaargraamatu, nopirkt visinteresantaakaas garshvielas un kaut ko no taa visa uzburt. Mes piparus un saali tikai liidz shim lietojushi bijaam. Nu varbuut labaakajaa gadiijumaa veel kariju un baziliku. Droshi vien nekad nemainiisies fakts, ka Latvijas rosoliitis ir miiljaakais eediens, bet tomeer durvis uz kaadu citu pasauli ir paveerushaas.

Un veel vairaak – vinjsh mums lika uz Latviju un latvieshiem paraudziities citaadaak. Ja ne citaadaak, tad uzmanigaak. Neveelos shobriid citeet, jo var neizdoties. Bet vinjsh tik daudz laba un iipasha saskata. Par latvieshiem kaa par romatisku tautu, kuras varonji vienmeer bijushi maakslinieki, rakstnieki, dzejnieki. Par latvieshiem kaa par speeciigu tautu, kuras kultuura joprojaam peec visa tik dziiva un stipra. Un par nacionaalajiem simboliem un ziimeem, kas reizeem varbuut ir nepelniiti aizmirsti. Kad mees peedeejo reizi “pamaniijaam” ausekliiti? Karlis ir pasauli apceljojis un tieshi latvieshu ausekliiti patureejis sev. Taads sens latviskums citaa pasaules malaa. (Ipasha pateiciiba Mildas un Rutas tantei Latvijaa par sho satikshanos Jaunzeelandee un ne tikai par sho…Par citam jaunaam draudziibaam pastaastiisim citaa reizee.)