Jaunzeelandes viizas un realitaate

Reizeem no zemuudens pasaules un sarunaam pie rozaa viina bija jaatagriezhaas realitaatee. Realitaate bija taada, ka mums kaut kas ir jaaiesaak ar savu celjojumu visbeidzot. Mums bus jaturpina celjot. Lai tas notiktu, mums ir vajadziiga nauda, taatad darbs… Saakaam praktiski no nulles.

Darba mekleejumi

Mes pat celjvezha nodalju par darba iespeejaam Jaunzeelandee bijaam tikai pavirshi paarshkjirstiijushi. Darba viizas un taa taalaak…Neiesim ar viizaam njemties, ja mums vajag tikai druscinj pastraadaat un tikai kaadu nelielu darbinju.

Tas vareeja buut jebkas – darbs baraa vai vieniicaa par apkopeeju. Vai ielas slauciishanas darbs. Jebkas. Kur saakam? Internetaa atradaam vairaakas darba piedaavaajumu lapas. Saprataam, ka taada “Vis-Jaunzeelandes” lapa iisti nederees, jo mees gluzhi neesam meerkjauditorija kivi darbiem. Mees driizak bijaam meerkjauditorija dazhaadiem sezonaalajiem darbinjiem. Bet arii iisti nee, jo jebkuram darbinjam nepiecieshama tomeer darba atljauja. Nemaaceejaam samelot, un skaidri un gaishi uzrakstiijaam, ka nav mums taas atljaujas (tiesa gan ar piebildi “pagaidaam”:) ). Tas, protams, bija ljoti neprofesionaali, bet vismaz godiigi. Diezgan aatri saprataam, ka nekas shaadaa veidaa nesanaaks, nevienam mus bez darba atljaujas nevajag un melot vai kaa citaadi “laviereet” negribaas.

Izdomaajaam, ka veel vareetu Auklendaa “taapataas” darbinju pamekleet. Bijaam dzirdeejushi, ka taa varot – vienkarshi ienest CV baaraa un dabuut darbu “uz sitiena”. Un ka tur neviens par viizaam neprasot…Labi, atziimeejaam kartee ielas, kur visvairaak baaru un hotelju. Bet vienmeer kaut kas nebija kaartiibaa ar to vietu. Nu vai peec fasaades “vareeja pateikt”, ka tur “noteikti nevajag darbiniekus” vai pec aardurviim izskatiijaas, ka tur “vajag darbiniekus ar pieredzi tikai”. Bet, visticamaak, pashiem bija sajuuta, ka iisti nekas nav muusu pusee – ne mums viizu, ne mums pieredzes. Laikam kafijas gatavoshanas kursi pirms n-tajiem gadiem nav iisti baarmenja pieredze, taa pat kaa omletes taisiishana viesiem otrajaa riitaa nav oficiantes pieredze. Un taa bija dziives realitaate – mums ar savu darba pieredzi un izgliitiibu iisti nav nekaa, ko piedaavaat shim darba tirgum.

Noleemaam “nekaapt sevi paari” un iegriezties tikai vietaas, kur skatlogaa rakstiits, ka “Mekleejam darbiniekus”. Iegaajaam kaadaa shaubiigaa baarinjaa. Taa bija no taam vietaam, kur pusnakts baliishu duumu smaka ir iesuukusies diivaanos un no riita var veedinaat, cik uziet, bet jeega nekaada. Un griida joprojaam lipiiga no izgaaztiem sidrinjiem. Barmenis tik tieshaam neko nejautajaa par viizaam vai tamliidziigi. Vinjsh tikai pajautaaja, vai maakam apieties ar kaadu tur mistisko “spelju automaatu naudas mashiinu,  vai pieredziite ir?” vinjsh murminaaja caur uusaam it kaa jau zinaadams atbildi. Pirmo reizi dzirdam. Jautaajoshaas grumbas piereem mums gruuti bija nosleept. “Nee, bet mees varam iemaaciities…” neliidzeeja. “Mums nav laika maaciit, mums nav laika ieguldiit laiku,” vinjsh atbildeeja, cik pieklaajiigi iespeejams. “Bet iedodiet savus CV, ja nu kaadreiz utt.” (sho fraazi mees turpmaak dzirdeesim biezhi).

Shodienai laikam pietiks. Mees aizgaajaam uz Alberta parku. Pulkstens ap pusdienas laiku vai peecpusdienu. Atguulaamies zem kaada kocinja, kas dod eenu. Veerojaam cilveekus un iemigaam, un uz briidi aizmirsaam par visiem sarezhgjiijumiem. Taa arii mees nezinaam, vai Jaunzeelandee iespeejams dabuut darbu bez viizas. Varbut mums pietrukst nepiecieshamo iipashiibu…:) Galu galaa varbuut tas shkjita pat sarezhgjiitaak kaa viizas nokaartot.

Viizu kaartoshana

Leemums bija pienjemts – mums vajag darba atljaujas! Tikai kaadas? Shkjiet, bija kaadi triis varianti teoreetiski. Tuuristu viizas “paplashinaashana”, kaut kaada veel sezonaalaa darba viiza un briivdienu-darba viiza jeb “Working-holiday” viiza. Izlasiijaam imigraacijas maajas lapaa visu ciitiigi, bet jautaajumu taapat vairaak kaa atbilzhu. Centaamies rast atbildes telefoniski. Bet shajaas telefona sarunaas ar imigraacijas departamenta darbiniekiem mums bija jaatbild uz vairaak jautaajumiem, nekaa vinji veeleejas atbildeet uz muuseejiem. Kaa sauc, cik ilgi Jaunzeelandee, kaads ir IRD numurs (kaads pie velna veel numurs!?)…Pagaidaam reizeem drusku gruutiibas sagaadaja arii kivi akcents. Ipashi telefonsarunaas.

Devaamies uz pashu departamentu runaat aci pret aci. Staavot rindaa mees pie sevis luudzaam un tureejaam iikshkjus, lai mums gadiitos tas viirietis pa kreisi, nevis sieviete pa labi. Viirietis pa kreisi bija ap gadiem piecdesmit. Ap aciim bija taas smaida kruncinjas, kas rodas no daudzu gadu smaidiishanas. Vinjsh ar pacietiibas pilnu skatienu centaas saprast kaada korejiesha staastu ljoti lauziitaa anglju valodaa. Sieviete pa labi bija tajaa pasha vecumaa. Bet vinjai nebija nevienas kruncinjas. Vinjai nebija smaida kruncinju, bet nebija arii pieres raukshanas krunku. Vinjas seja bija ljoti statiska. Shkjita, ka vinja gadu gaitaa ir sevi iedreseejusi neizraadiit nekaadu nepatiku un balsi noskanjojusi uz taadas vienaldziibas nots. Lai neviens nepamana, ka kaadreiz gribas bljaut, nevis jau chetrpadsmito reizi skaidrot vienu un to pashu elementaaro lietu. Nee, vinja nebljaus un nerauks pieri un nervozi neklikshkjinaas pildspalvu. Bet nepacietiibu un vienaldziibu vareja sajust pa gabalu.

Apkaart paarsvaraa cilveeki ar Azijas izcelsmi. Seezh diivanos un ciitiigi pilda n-taas formas. Vinji te droshi vien veelas dziivot. Savaa valodaa viens otram kaut ko jautaa vai skaidro vai…nu mees nesaprataam, bet shkjita, ka daudziem shis ir izshkjiriigs briidis. No somaam lien aaraa papiiru stuuri. Papiiri, jautaajumi, paraksti un pases izmeera fotograafijas.

“Taa! Luudzu!” skaidri un noteikti muus pasauc sieviete pa labi. “Sasodiits!” Jau no nelaimiigaas lozes vien aizmirstaas puse no jautaajumiem, kurus veleejaamies uzdot. Meegjinu sakoncentreeties un izlasiit pieziimes blocinjaa. Praats vienkarshi atsakaas darboties shaadaas reizees. Ok, lai jau vinja pacieshas, mums jaauzzina tas, kas jaauzzina. Jautaajumu par triis dazhaadajiem viizu veidiem, par to, kursh labaaks, musu situaacijai piemeer…nepaspeejam uzdot liidz galam. Sievietei pa labi jau jautaajuma viduu kljuust garlaiciigi. “Working-holiday visa!” vinja strupi paartrauc jautaajumu. Bet, bet…taa ir vieniigaa viiza, kuras kartoshanai nepiecieshama pilna veseliibas paarbaude…-”Jaa, ir nepiecieshama. Paareejaas viizas juus visticamaak vienkarshi nedabuusiet.” Uz “kaapeec” vinja atbildeeja ar “No pieredzes”. Kursh gan uzdroshinaatos apshaubiit vinjas pieredzi.

Braucam maajaas ar uzdevumu sarakstu, kas kljuust arvien garaaks. Kaarlis muus ne vienu dienu vien redzeeja savaa virtuvee ieurbushos datora ekraanaa. Vinjsh arii paliidzeejaa, kaa speedams. Mekleeja aarstus un kliinikas un zvaniija, lai noskaidrotu, kur visleetaak varam iziet “pilnu veseliibas paarbaudi”. Te naacaas nozheelot, ka nedomaajaam par shim viizaam pirms ierashanaas Jaunzeelandee, jo tad buutu vien plaushu rentgens vajadziigs, nevis visas iespeejamaas analiizes peec kaartas.

Kopiigiem speekiem atrodam leetaako variantu, kas taapat nav leeti. Varam pierakstiities jau uz naakamo riitu. Ierodoties noraadiitajaa adresee – taa izraadaas korejieshu kliinika. Visi aarsti, maasinjas un pacienti no Korejas. Ljoti labi, viss atstraadaats, te taadas paarbaudes ap simts dienaa tiek taisiitas. Viens raksta papiirus, viens njem asinsanaliizes, viens sagatavo traucinju tualetei. Parlieku liela iedziljinaashanaas nenotiek, Pie visiem jautaajumiem imigraacijas papiiros bez atbilzhu sagaidishanas tiek pievilkts “vajadziigais” kjeksiitis. Laikam taapec, ka mees taada neierasta auditorija, mums jautaajumus reaali arii uzdod. Bet atbildes taapat nesagaida. Pie jautaajamu: “Vai kaadreiz lietojat alkoholu?” es kaut kaa automaatiski iemineejos par “viinu” un “reizeem”. Un tas notika briidii, kad maasinja jau gandriiz bija pievilkusi kjeksiiti pie “Nee”. Vinja mazliet nesaprotoshi paskatiijaas, kaa jautaadama: “Vai tad Tu nezini pareizaas atbildes…?”

Peec visas maldiishanaas ar darba mekleejumos, imigraacijas prasiibaas un aarstu kabinetos mees beidzot bijaam visu parakstiijushi, iesniegushi, nosuutiijushi pa pastu un aizpildiijushi formas internetaa. Tagad atlika vien gaidiit. Liela dalja no shis skolas bija aiz muguras. Un dalja no Auklendas bija iepaziita. Bijam guvushi iedvesmu sarunaas ar Karli, un pirmo ievadu Jaunzelandee. Aizgaajam uz atvadu vakarinjaam itaalju restoraanaa. Tomeer taas nebija atvadas no Kaarlja. Mes devaamies taalaak, bet no Kaarlja veel neatvadiijaamies.