Taa saakaas Jaunzelande

Pa solim iepaziistam Jaunzelandi. Ne tikai taas shodienu. Tagad ir viegli izteloties, kaa Jaunzeelande izskatiijaas toreiz. Toreiz, kad maoru ciltis dziivoja kopaa ar savu zemi, kad baltie eiropieshi te nebija vel noenkurojushies. Kad koki auga seshdesmit metru augstumaa un putni bija divu strausu lielumaa. Ne viss ir zudis. Par kauri koku karaljvalsti, par “toreiz”, “tagad” un starp. Un varbuut caur “toreiz” ir vieglaak saprast “tagad”.

 Kauri karaljvalsts

Pirmo kauri koku mums paraadiija Karlis. Koks liels un varens, ar raibu, rievotu mizu. Shis miitiskais koks jaunzelandieshos raisa gan lepnumu, gan nostaljgjisku saapi par zaudeeto kauri karaljvalsti, kas agraak klaaja lielas ziemelju Jaunzelandes platiibas. Un nav svariigi, vai maoriem vai jaunzelandieshiem ar eiropieshu izcelsmi – visiem ir shii saape par gandriiz zaudeeto dabas briinumu, kuru iebrauceeji no eiropas izcirta, paarvershot bagaataa kokmaterialu industrijaa. Nekas nav viennoziimiigs, un ne viss ir vienkarshi un saprotami. Liidzaas zaudeejumam tomer pastaav arii reiz plaukstoshaas kauri industrijas atcere, taas aizsaaceeju piemineeshana un savaa zinjaa arii cildinaashana. Visdzivaakie liecinieki ir skaistaas kauri koka maajas, kas ir gan koku kaps, gan dziivs piemineklis.

Visu sho neviennoziimiibu saakaam aptvert vai, tieshi preteeji, neaptvert kauri muzejaa, uz kuru devamies ar Deividu un Dianu. Viens no atminjaa paliekoshaakajiem muzejiem. Muzejs iepretii baltai kauri koka bazniicai. Pie sienaam kauri koku shkjersgriezumi – vairaaki metri (varbuut desmit) diametraa. Spiidiigas, greznas meebeles. Kauri mezh-cirteeju vaska modelji. Un staasti. Par smago mezhos-gaajeeju ikdienu, Jaunzelandes skarbo dabu iekarojot. Par izsmalcinaato kauri izstradaajumu maakslu. Par skumjo kauri izzushanu. Tad kaps vai piemineklis? Kokam vai industrijai?

Devaamies uz vel pavisam dziivu kauri mezhu, kur augstaakais koks gandriiz seshdesmit metrus sasniedz, un astonjas rokas nepiecieshamas, lai to apkjertu. Te domas neviljus aizpeld, un acu priekshaa var redzeet Jaunzelandi toreiz. Ar shiem varenajiem mezha dieviem (kaa maori tos saukushi) un ar nu izmirushajiem moa putniem, kuri bijushi divu strausu lielumaa, 240 kilogramus sverushi. Tumshi zaljsh, smarzhiigs un neaptverams mezhs, bez pleesiigiem dziivniekiem, bez indiigaam chuuskaam, tikai ar lieliem un maziem, biezhi vien nelidojoshiem putniem. Un tas viss tikai mazliet vairaak par gadsimtu taalaa (tuvaa?) pagaatnee.

 

Aotearoa

Pirms kljuut par Jaunzeelandi shii zeme bija tikai un vieniigi Aotearoa jeb “Garaa, baltaa maakonja zeme”, kaa to sauc maori. Uz shejieni shii skaistaa tauta ar gaishi bruuno aadas kraasu un bagaato kultuuru ieradaas no Klusaa okeaana salaam ap 1000. gadu. Pirmais kontakts ar eiropieshiem vinjiem bija apmeeram 600 gadiem, kad Aotearoaa piestaaja juuras brauceejs Abels Tasmans. Toreiz shi pirmaa saskarsme Tasmana komandas locekljiem bija visai neveiksmiiga – chetrus no tiem nogalinaaja/notiesaaja(?) maoru karotaaji. Tasmans vairs neatgriezaas…Peec apmeeram simts gadiem – atklaajeejs/juuras brauceejs Dzheimss Kuks te piestaaja un panaaca daudz veiksmiigaaku kontaktu. Un paveera celju citiem ieceljotaajiem, atklaaja Makonja zemi pasaulei. Par to, cik tas bija noderiigi vai ljaundabiigi maoriem joprojaam jaashaubaas.

Jaunzeelandee saradaas gan “elles caurumi”, gan “kristietiibas apgaismotas vietas”. Ar Deividu un Dianu devamies uz kaadreizeejo “Elles caurumu”. Tagad taa ir maza, miiliiga Russell pilseetinja Salu liicii. Maigi zilaa liiciiti buraa laivas ar dazhaadas kraasas buraam, piekrastee atpuutnieki malko aukstu alu senos restoraanos un alus baaros, berni ar kraasainiem piepushamajiem matrachiem, piloshi saldeejumi. Idille. Toreiz Jaunzeelandee ieceljojushie misionaari sho sauca par elles caurumu. Jauzelandi bija iecienijushi valju mednieki visbiezhaak no Eiropas. Un Russell bija vinju atpuutas vieta. Ar “atpuutu” te jaasaprot alkohols un sekss. Agraak maoriem nebija alkohola, to ieviesa baltie cilveeki jeb Pakeha (liidziigi kaa Dienvidamerikaa “gringo”, taa Jaunzeelandee “Pakeha”, jeedzieni liidzigi, mijiedrabiiba ljoti atshkjiriiga) Baltie misionaari arii centaas pieveerst maorus kristietiibai un atteikties no saviem dieviem, arii izgliitot un izgliitoties, maacoties maoru maakslu izdziivot, uztureet daarzu, izmantot juuras veltes. Misionariem un valju medniekiem sekoja Eiropas zemnieki vai vienkarshi laimes mekleetaaji.

Kopumaa shis agreejais maoru un Pakeha kontakts tiek aprakstiits kaa “viduveejs un visnotalj mieriigs”. Bilance gan paskarba. Maoru ieguvums – cuukas un kartupelji, zaudeejums – slimiibas un ierochu izraisiitaas sekas. Ierochi paarveerta maoru savstarpeejaas attieciibas par asins peljkji, jo ciltis, kuras pirmaas ieguvushas ierochus no iebrauceejiem, asinjaini karoja pret ciltiim bez ierochiem. Shie maoru kari beidzaas tad, kad visaam ciltiim bija vienliidziigs ierochu sadaliijums…Muskete pret juuras liici, muskete pret pakalnu. Maoru zemes ar dazhaadiem liidzekljiem nonaaca eiropieshu iipashumaa.

Jaunzelande

Vaitangi – varbuut veesturiski noziimiigaakaa vieta Jaunzeelandee. Bijaam nonaakushi Vaitangi liiguma parakstiishanas vietaa. Taa veel stipri neviennoziimiigaaka kaa kauri muzejs.  Plashs, zaljsh maurinjsh ar skatu uz uudenjiem, taa vien shkjiet, ka te nekad neliist. Balta koloniaala, eiropieshu veidota eeka staav liidzaas maoru marae. Marae ir tikshanaas vieta maoru ciltiim. Katraa maoru ciematinjaa ir marae, kas kalpo, lai vienkarshi sanaaktu kopaa, vai, lai atziimeetu iipashus notikumus, piemeeram kaazas vai beeres. Maoru marae nedriikst apmekleet bez uzaicinaajuma. Shi Vaitangi marae ir citaada – taa atspoguljo visas galvenaas maoru ciltis caur izciliem kokgriezumiem maraes sienaas, griestos un caur ornamentiem sienu audumos, un taas durvis ir atveertas jebkuram vesturiskaas vietas apmekleetaajam. Zaljaa maurinja viduu pliivo triis karogi – Jaunzeelandes, Lielbritaanijas un maoru. Tad kas ir Vaitangi liigums? Ar sho liigumu maori zaudeeja savas Aotearoas neatkariibu un Jauzelande kljuva par Anglijas koloniju. Sho liigumu parakstiija visu noziimiigaako maoru cilshu virsaishi un Britaanijas paarstaavji. Izteelojieties virsaishus ar zaljaa akmens rotaam un sejas tetovejumiem jeb moku un izsmalcinatus britu kungus ar cilindriem galvaa. Bet kaapeec vinji parakstiija tik sev-nelabveeliigu liigumu!? Ligums bija anglju un maoru valodaa, un tie buutiibaa bija divi dazhaadi liigumi. Maoru virsaishi nezinaaja, ka vinji “noraksta” savu neatkariibu. Saprotot savu kljuudu, maori vairraakkart megjinaajushi ciiniities par savu neatkariibu un savaam zemeem. Tomeer nevienliidziigi un visbiezhaak nesekmiigi.

Bija gruuti saglabaat jebko, kas maoriem reiz bija. Maoru kultuura bija/ir dziesmas, staasti, dejas. Vinjiem nebija rakstiibas pirms eiropieshu atbraukshanas un kultuuru vareeja apslaapeet noliedzot valodu. Maoru beerni skolaas maaciijaas anglju valodu., maoru valoda reizeem pat bija negods. Maoriem, kuriem veesturiski ir tik ciesha saikne ar savu zemi, savu kalnu un upi, naacaas paarcelties uz dziivi strauji augoshaas pilseetaas.

 

Shodien

Shodien Vaitangi liigums joprojaam ir speekaa. Shodien maori tiesiskaa celjaa pamazam atguust savas zaudeetaas zemes. Arii eiropeiskas izcelsmes jaunzelandieshi atziist un apzinaas liiguma netaisniigumu. Joprojaam daljai maoru dzilji miit saape par zaudeeto zemi un kultuuru. Saape, kas mijaas ar lepnumu par savu identitaati. Shodien ljoti liela dalja maoru izcelsmes jaunzelandieshu dziivo taapat kaa Eiropas izcelsmes. Rases ir ljoti sajaukushaas. Biezhi tiek lietots lepnuma pilns jeedziens “Mees! Jaunzelandieshi!” Kaa vienotiibas ziime. Nenoliegsim, ka nereti varam dzirdeet arii “Mees! Maori!” Kaa atshkjiriibas ziime. Veel shkjiet, ka dalju jaunzelandieshu ar maoru sakneem nespeej pielaagoties shodienas Jaunzeelandei, pilseetu ritmam, noshkjirtiibai no zemes un savaam sakneem. Jaunzelandes cietumos visvairaak tieshi maoru izcelsmes cilveki. Izveidojushaas maoru bandas. Un vinji reiz bija karotaaji…(spilgts atspoguljojums filmaa “Once were warriors”) Bet pastaav arii maori, kuri joprojaam saglabaa cieshu saikni ar savu zemi, dabu. Ir zemes, kuras pieder ciltiim, kur maori maaca kaula rotas taisiit. Zemes, kuraas valoda atdzimst. Par visu leenaam, citu reizi. Mes joprojaam maacaamies.

Un tomeer! Neatkariigi no rases, no veestures interpretaacijas, no dziives veida un nodarboshanaas – uz jaunzeelandieshiem varam attiecinaat agraak izdomaato jeedzienu “jaunzeelandiskums” vai “jaunzeelandisks”. Vinji ir vienoti savaa labestiigumaa, vinjiem ir plashas sirdis un atveertas durvis. Tas, neraugoties uz visu citu, shodien ir Jaunzeelandes skaistums. Un, kaut arii pastaav redzamas plaisas, tomeer Jaunzelande shkjiet daudz vienotaaka kaa vairaaki citu valstu piemeeri, kuraas jaasadziivo dazhaadaam raseem vai tautiibaam. Nav ne naida, ne noshkjirtiibas, ir atshkjiriibas.

Un reizeem varam piedziivot aizkustinoshas ainas/piemeerus jaunzeelandieshu savstarpeejaa mijiedarbiibaa. Viennoziimiigi ir tas, ka shodien jaunzeelandieshi miil un sargaa savus kokus. Ne tikai kauri – visus Jaunzelandes kokus. Atpaziist tos un apbriino.Uzsvars uz “Jaunzelandes”, jo “ievestie” koki, piemeram Eiropas priede, nav lielaa cienjaa. :) Nav svarigi vai maoriem vai eiropieshu pectechiem… “Vinju” koki ir tie, kas augushi te izsenis, nevis tie, kurus ievedushi eiropieshi, lai arii varbut vinji ir eiropieshu pectechi. Tas ne vien par kokiem. “Vinju” dzivnieki ir tie, kas te vienmer bijushi. Un, piemeram, posums, kuru priekshtechi ievedushi no Australijas ar merkji izniidet citus grauzeejus, ir niistams. Niistams, jo apdraud vinju putnus. Un slavens ir teiciens: “Labs posums, ir miris posums”. :) Smiekliigi, naivi, apskauzhami, skaisti…Un, jaa – vinju kultuura ir maoru kultuura, lai cik taalu vai tuvu taa shodien buutu.